Visbiežāk ideja meklēt risinājumu siltuma akumulācijai nāk prātā dzirdot par energoresursu cenu kāpumu.

Šis veidojums - siltuma mūrītis ir paredzēts, lai akumulētu siltumu starp kurināšanas reizēm, tas ir ap 24h.

Ir plāns to veidot 3,5 * 1,5 ķieģeļu platumā un 25 ķieģeļu rindu augstumā.

Kurtuvei ir ideja izmantot čuguna krāsniņu, kura spēj ātri, bet īslaicīgi dot siltumu. Čuguna krāsniņām ir viens liels trūkums - kamēr tās kurās ir silti, bet kad nekuras - auksti.  Savukārt siltuma mūrītis spēj akumulēt siltumu un vēlāk to atdot telpai.

Tātad apvienojot čuguna krāsniņu ar siltuma mūrīti var palielināt siltuma efektivitāti, jo maz jau labuma, kad viss siltums aiziet skurstenī. 

Par čuguna krāsniņu it kā stāstīt nav ko, jo tā būs gatava un tikai jāpieslēdz pie mūrīša, bet par mūrīti ir daudz ideju. Piemēram, cik un kādas dūmejas taisīt, kur likt revīzijas lūkas utt.

Un tā - izpētot daudzas mūrēšanas shēmas es izvēlējos krievu krāsniņas principu, kur ir divas siltuma kameras.

Praktiski manā gadījumā šis bija visvairāk atbilstoši vietai un skursteņa pieslēgums izvadam. Pluss ir tāds, ka šī konstrukcija laiž siltumu tikai uz augšu un nav tur nekādu tiešu līkloču dūmejām vai tautas valodā cukām. Šie te līkloči ir labi, kad ir pieslēgums skurstenim zemu, lai gan var arī piemērot pretēji, piemēram, pievienojot vēl vienu dūmeju. Vēl viens pluss šai krievu krāsniņas konstrukcijai ir tas, ka viņa vairāk sildās no apakšas, precīzāk, pirmā siltuma kamera, tad kad ar vienkāršām līkloču dūmejām siltums sadalās daudzmaz vienmērīgi. Nezinu kādēļ, bet man šķita, ka perspektīva, ka siltums vairāk akumulējas apakšā ir labi. Iespējams, ka šis nav īsti pareizi, bet doma man patika, kad siltums izdalās no apakšas uz augšu. Šos siltuma mūrīša plānus vai projektiņus var viegli atrast goglē ievadot frāzi "тепловой щиток"

Darbu uzsākšana.

Viss kārtīgi jāizplāno.

Ideju sazīmē uz papīra.

Jāiepērk materiāli.

Pēc gatavā plāna aprēķina nepieciešamo materiālu daudzumu.

Jāveido pamats konstrukcijai, ja tāda nav.

Šī konstrukcija paredzama diezgan smaga, tai jābūt drošai un stabilai. Piemēram, pamats līdz grīdas līmenim, biezumā vismaz 30cm. un armēts, un nedaudz lielāku laukumu kā pats mūrītis.

Pirmās divas mūrīša rindas lieku uz kārtīgas cementa javas, tas ir 1:3.

Pārējās rindas mūrēšu ar mālu javu, kur cementa vietā ies māla pulveris. Izmēģināju gatavot javu 1:3 un likās, ka java sanāk pārāk trekna, tādēļ nācās pievienot smiltis. Gan jau tie mālu pulveri mēdz būt dažādi, tādēļ uz aci jāskatās javas vijīgums. Manā gadījumā iznāca kas līdzīgs uz 1:3,5, kur viens ir māla  pulveris un 3,5 smalka grants.

Metāla pārsedžu izmantošana. Pārsedzēm ņēmu metāla stieņus 3 vai 4mm biezumā un 50mm platus, lai uz tā savienotu 2 ķieģeļus. Metāla detaļas iemūrēju ar nelielu brīvkustību, lai sakarstot tām būtu kur izplesties.

Protams, ka apakšējās rindiņas iet raitāk kā augšējās. Šo darbiņu veicu viens un aizgāja apmēram četras dienas. Darbs ir ļoti interesants un vienlaikus pasmags, jo tu jūties gan kā mūrnieks, gan kā konstruktors.  

Šī visa mūrīša konstrukcija ir labi jāpārdomā, jo tai ir jābūt gan glītai, gan drošai, gan efektīvai. Tas nebūt nav viegli, bet ļoti radoši un interesanti.

Pats labākais un ātrākais veids ir optimizēt kādu gatavu mūrīša skici piemērojot to savām vajadzībām un iespējām, protams, atceroties un ievērojot kopējās drošības prasības. Piemēram, jums būtu jāzina, ka horizontālai dūmeju noslēgšanai un mūrīša nobeigumam ir jāizmanto divas ķieģeļu rindas. Revīziju lūku izvietojums, lai mūrīti varētu tīrīt utt. Tas viss ir jāplāno pirms siltuma mūrīša mūrēšanas darbu uzsākšanas.

Protams, ja ir kādas šaubas par savām spējām vai zināšanām un prasmēm, tad viennozīmīgi labāk šī darba izpildei ir pieaicināt kādu mūrnieku ar bagātu pieredzi.